Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Saslimstība ar plaušu vēzi pasaulē un Eiropā pieaug, īpaši sieviešu vidū, turklāt satraucošs ir saslimšanas pieaugums to cilvēku vidū, kuri nekad nav smēķējuši. Vienlaikus smēķēšana joprojām ir galvenais plaušu vēža riska faktors un ar to ir saistīta absolūti lielākā daļa saslimšanas gadījumu. Eksperti uzsver, ka līdztekus sabiedrības izglītošanai par plaušu vēzi Latvijā nepieciešams ieviest valsts apmaksātu skrīningu cilvēkiem ar augstu saslimšanas risku, kā tas notiek citās valstīs.
Latvijā ik gadu plaušu vēzi diagnosticē aptuveni 900 –1000 cilvēkiem. 2023. gadā no bronhu un plaušu vēža nomira 949 cilvēki, un tas bija biežākais ar ļaundabīgajiem audzējiem saistītais nāves cēlonis Latvijā. Piecu gadu izdzīvotība plaušu vēža pacientiem joprojām ir ļoti zema – aptuveni 16%, turklāt liela daļa slimības gadījumu tiek diagnosticēti III vai IV stadijā, kad ārstēšanas iespējas un prognoze ir būtiski sliktākas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Daudzi nezina, ka saslimt var arī nesmēķētāji
Plaušu vēzis ir ļoti nopietna un smaga slimība – Eiropā tas ir trešais biežākais nāves cēlonis aiz infarkta un insulta, uzsver Alvils Krams, LU profesors, pneimonologs, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas vadītājs. Lai gan smēķēšana ir galvenais plaušu vēža riska faktors, kā norāda A. Krams, ir maldīgi domāt, ka ar plaušu vēzi saslimst tikai smēķētāji.
“Patiesībā plaušu vēzis var attīstīties arī nesmēķētājiem, un to var veicināt arī citi faktori kā azbests, radons, kas ir dabā sastopama radioaktīva gāze, kā arī pasīvā smēķēšana, iedzimtība, darba vide, vides faktori u.c. Diemžēl tikai aptuveni katrs ceturtais līdz piektais plaušu vēža gadījums tiek diagnosticēts agrīni – stadijās, kad ārstēšanas iespējas un prognoze ir ievērojami labākas,” uzsver A. Krams.
Par plaušu vēzi joprojām pastāv daudz maldīgu priekšstatu. Uzņēmuma “Solid Data” pavasarī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja atklāj – lai gan pasīvā smēķēšana ir būtisks plaušu vēža riska faktors, vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka pasīvā smēķēšana būtiski nepalielina plaušu vēža risku. Vēl 12% uz šo jautājumu atbildējuši “nezinu”. Tas nozīmē, ka gandrīz četri no desmit respondentiem vai nu nenovērtē pasīvās smēķēšanas saistību ar plaušu vēža risku vai nav pārliecināti par tās nozīmi, kas norāda uz ļoti vāju izpratni par plaušu vēža profilaksi.
Klepu bieži neuzskata par problēmu
Aptauja parāda arī citu sabiedrībā izplatītu maldīgu priekšstatu – teju trešdaļa jeb 31% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka tad, ja cilvēkam nav klepus vai elpošanas grūtību, ar plaušām viss ir kārtībā. Šāds uzskats var būt īpaši riskants, jo plaušu vēzis agrīnās stadijās pārsvarā noris bez skaidri pamanāmiem simptomiem vai ir ar nespecifiskām sūdzībām, kuras cilvēks sākotnēji nesaista ar nopietnu slimību. Tāpēc svarīgi ir veicināt izpratni par riska faktoriem, tostarp smēķēšanas kaitīgumu, nepieciešamību savlaicīgi vērsties pie ārsta, kā arī veikt mērķētu agrīnu diagnostiku cilvēkiem ar paaugstinātu risku, uzsver onkologs ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis.
Aptaujas dati norāda arī uz nepilnīgu izpratni par attēldiagnostikas iespējām: 41% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka krūšukurvja rentgenogramma ir pietiekami efektīva agrīnai plaušu vēža atklāšanai. Lai gan rentgenogrāfija var būt viens no izmeklējumiem konkrētu sūdzību izvērtēšanā, tā nav uzskatāma par pietiekamu metodi plaušu vēža atklāšanai, jo 27% gadījumu var neparādīt agrīnas izmaiņas.
Aicina diskutēt par plaušu vēža skrīninga ieviešanu
Plaušu vēža skrīningā jeb plaušu veselības izvērtēšanā starptautiski kā efektīvāka metode tiek izmantota zemas devas datortomogrāfija, kas ļauj detalizētāk izvērtēt plaušu audus un agrāk pamanīt izmaiņas, uzsver radioloģe, RSU profesore, Latvijas Radiologu asociācijas pārstāve Maija Radziņa.
“Valsts organizēts plaušu vēža skrīnings ar datortomogrāfijas metodi pacientiem bez simptomiem ir lētākais un efektīvākais veids, kā agrīni atklāt plaušu vēzi un saslimušajiem uzlabot ārstēšanas rezultātus. Agrīna ārstēšanas uzsākšana būtiski ietaupa valsts izmaksas. Valstīs, kurās skrīnings darbojas, agrīni atklātu gadījumu īpatsvars var sasniegt 70%,” norāda V. Kozirovskis.
“Arī Latvijā ir pienācis laiks valsts politikas līmenī sākt nopietni diskutēt par plaušu vēža skrīninga ieviešanu. Kamēr pie mums šis jautājums vēl tiek apspriests, Igaunijā plaušu vēža skrīnings uzsākts jau 2022. gadā, bet Lietuvā – 2024. gadā. Starptautiskā pieredze liecina, ka agrīnas radioloģiskās pārbaudes var būtiski samazināt mirstību no plaušu vēža un palīdzēt slimību atklāt agrīnāk, kad ārstēšana ir efektīvāka un izmaksas – mazākas nekā vēlīnās stadijās,” uzsver Maija Radziņa.
Vienlaikus ir būtiski panākt, lai cilvēkiem, kuriem plaušu vēzis tiek atklāts, būtu pieejama mūsdienīga un efektīva ārstēšana. Latvija jaunāko medikamentu pieejamības ziņā joprojām būtiski atpaliek no daudzām Eiropas valstīm ierobežotā valsts finansējuma dēļ. Mūsdienu onkoloģijā arvien lielāka nozīme ir personalizētai terapijai, imūnterapijai un citām inovatīvām ārstēšanas iespējām, kas daudzos gadījumos var ievērojami pagarināt pacientu dzīvi un uzlabot tās kvalitāti, taču plaušu vēža pacientiem Latvijā šīs iespējas nav pieejamas līdzvērtīgā apjomā, uzsver V. Kozirovskis. Savlaicīga diagnostika un efektīvas ārstēšanas pieejamība ir būtiskākie priekšnoteikumi, lai mazinātu plaušu vēža izraisīto mirstību Latvijā.
Izmantotie avoti:
Slimību profilakses un kontroles centra Veselības statistikas datubāze – ONKO030, ONKO040 un ONKO060;
Veselības pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam.
Avots: LETA
