8. un 9. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā jau piekto reizi norisinājās starptautiskais Precīzijas medicīnas tīklošanās forums PMNET Forums 2026, pulcējot vairāk nekā 600 dalībnieku. Forumā piedalījās vairāk nekā 50 runātāju no 16 valstīm, tostarp ASV un Taivānas, lai dalītos zināšanās par jaunākajiem sasniegumiem precīzijas medicīnā un meklētu risinājumus, kā zinātniskos atklājumus un tehnoloģiskās inovācijas ātrāk ieviest pacientu aprūpē.
Foruma galvenā tēma bija precīzijas medicīnas praktiskā nozīme – iespēja slimības diagnosticēt agrāk, izvēlēties pacientam piemērotāku ārstēšanu un savlaicīgi identificēt veselības riskus. Vienlaikus apspriesta nepieciešamā pētniecības infrastruktūra, veselības datu pieejamība un drošība, starptautiskā sadarbība un finansējums.
Forumā izziņota Latvijas pediatrijas precīzijas onkoloģijas programma „Leonardo,” tāpat izcelta arī Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas pieredze precīzijas onkoloģijā, tostarp jaunas molekulārās diagnostikas iespējas un pacientu ārstēšanas individualizēšana, izmantojot ģenētiskos izmeklējumus.
No zinātnes līdz precīzākai bērnu ārstēšanai
PMNET forums jau vairākus gadus veicina bērnu precīzijas medicīnas attīstību Latvijā, sekmējot starptautisko sadarbību veidošanu, laboratoriju modernizāciju un klīnisko pētījumu infrastruktūras attīstību. Šo iniciatīvu mērķis ir nodrošināt bērniem ar onkoloģiskām slimībām pieeju arvien precīzākai diagnostikai un individuālajām vajadzībām atbilstošai ārstēšanai.
Pagājušajā gadā Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) un Princeses Maksimas bērnu onkoloģijas centrs (Nīderlande) uzsāka Izcilības centra precīzijas medicīnā pediatrijā izveidi. Centrs tiek attīstīts ar programmas „Apvārsnis Eiropa” finansētā projekta atbalstu. Latvijā tiek veidota biobanka, attīstītas genomikas un datu analīzes vienības, kā arī klīnisko pētījumu centrs.
BKUS valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka līdztekus biobankai centrā tiks attīstītas jaunas metodes, tostarp īpaši ātra diagnostika un šūnu terapijas. Savukārt Šveices finansētajā programmā „Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” nepilnu divu gadu laikā sākta slimnīcas laboratoriju modernizācija, izveidots Klīnisko pētījumu centrs un stiprinātas molekulārās diagnostikas un patoloģijas dienesta iespējas. Latvijā pirmo reizi tiks ieviesti pacientu paziņoto ārstēšanas rezultātu mērījumi, kas ļaus novērtēt bērnu dzīves kvalitāti ārstēšanas laikā un pēc tās. BKUS biobankas darbību plānots sākt 2027. gada pirmajā pusē.
Ilggadējais bērnu veselības aprūpes mecenāts Džons Martins Tallijs forumā aicināja izmantot šo platformu zināšanu apmaiņai un jaunu projektu veidošanai, lai zinātnes sasniegumi pēc iespējas ātrāk un mērķtiecīgāk palīdzētu pacientiem.
Foruma ietvaros BKUS paziņoja par jauno programmu „Leonardo”, kas paredzēta bērniem ar onkoloģiskām slimībām. Programmas mērķis ir attīstīt precīzijas medicīnas risinājumus, lai pilnveidotu vēža diagnostiku, palīdzētu izvēlēties katram bērnam piemērotāko ārstēšanu un nodrošinātu rūpīgu veselības stāvokļa uzraudzību terapijas laikā un pēc terapijas. Programmas galvenais atbalstītājs ir SIA „Mikrotīkls”. Tās īstenošanā apvienojušies BKUS, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) un starptautiskie partneri.
Programmas ietvaros paredzēts izmantot jaunās paaudzes sekvencēšanu, šķidro biopsiju, īpaši ātru diagnostiku un mākslīgo intelektu, lai iegūtu pēc iespējas precīzāku informāciju par audzēju un slimības attīstību. RSU laboratorijā pētīs, kā konkrēta bērna audzēja šūnas reaģē uz dažādiem medikamentiem, nākotnē palīdzot ārstiem izvēlēties piemērotāko terapiju. Savukārt asins un citu bioloģisko paraugu analīzes ļaus pētīt iespējas savlaicīgi konstatēt slimības atgriešanos un sekot līdzi bērna veselības stāvoklim pēc ārstēšanas.
Valts Ābols uzsvēra, ka precīzijas medicīnas patiesā nozīme atklājas brīdī, kad zinātniskie sasniegumi sniedz konkrētu ieguvumu bērnam. Viņš norādīja, ka sākotnēji šķidrā biopsija tiks izmantota pētniecībā un ka šī metode rūpīgi jāizvērtē, lai to droši varētu ieviest ikdienas klīniskajā praksē pēc iespējas ātrāk.
Viens no konkrētiem piemēriem, kā jaunās tehnoloģijas var mainīt pacientu ārstēšanu, ir īpaši ātra centrālās nervu sistēmas (CNS) audzēju diagnostika. Pašlaik BKUS CNS audzēju paraugus analīzei nosūta uz Londonu, un rezultātu saņemšana var aizņemt mēnesi vai ilgāk. BKUS sadarbībā ar Princeses Maksimas centru ievieš metodi, kas apvieno nanoporu sekvencēšanu un mākslīgā intelekta algoritmu Sturgeon, ļaujot aptuveni pusotras stundas laikā pēc parauga iegūšanas noteikt precīzu audzēja tipu. Šāda pieeja paver iespēju iegūt diagnostikai būtisku informāciju jau operācijas laikā, kad ķirurgam vēl ir iespējams pielāgot turpmāko ārstēšanas taktiku. Kā informēja BKUS pārstāve Egija Berga-Švītiņa, metode jau ir pārbaudīta 38 bērnu CNS audzēju paraugos, uzrādot labus rezultātus. Slimnīcas mērķis ir panākt, lai šo izmeklējumu apmaksātu valsts, tādējādi paplašinot pacientu piekļuvi šai diagnostikas metodei un nākotnē plānots to piedāvāt arī pieaugušajiem.
Precīzijas onkoloģija pieaugušajiem: RAKUS pieredze molekulārajā diagnostikā un ārstēšanas individualizēšana
Precīzijas medicīnas attīstība ir būtiska arī pieaugušo onkoloģijā. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Vadims Beļuns uzsvēra vēža centra akreditācijas nozīmi, kuras ietvaros izstrādāti jauni pacientu ārstēšanas ceļi. Kuņģa vēža pacientu ārstēšanas ceļš šobrīd ir starptautiski atzīts kā labās prakses piemērs. Akreditācijas audita ziņojumā īpaši izcelta arī slimnīcas laboratoriskā diagnostika un Patoloģijas centrs.
Šogad RAKUS laboratorijas dienestā izveidota jauna precīzijas onkoloģijas nodaļa, kas specializējas molekulāro izmeklējumu veikšanā. Vadims Beļuns norādīja, ka slimnīcas tehnoloģiskais nodrošinājums ir ļoti augstā līmenī par ko pārliecinājies kopā ar Valsts prezidentu apmeklējot zinātnātniskās iestādes, slimnīcas un laboratorijas Amerikas Savienotajās Valstīs. Tādēļ būtiski efektīvi izmantot jau pieejamo infrastruktūru un nedublēt izmeklējumus. Lai to veicinātu, RAKUS aktīvāk attīsta sadarbību ar universitātēm gan pētniecībā, gan jauno speciālistu sagatavošanā.
RAKUS onkoloģe ķīmijterapeite, Latvijas Vēža centra direktore, asociētā profesore Alinta Hegmane iepazīstināja ar slimnīcas pieredzi molekulārajā diagnostikā. Tā ļauj noteikt audzēja ģenētiskās un bioloģiskās īpatnības, lai ārsti varētu precīzāk izvērtēt pacientam piemērotāko ārstēšanu. Slimnīcas speciālisti ir izstrādājuši testēšanas algoritmus izplatītākajiem vēža veidiem, un tie tiek regulāri pārskatīti atbilstoši jaunākajām pieejamajām ārstēšanas metodēm un medikamentiem.
RAKUS šogad pabeidza precīzijas onkoloģijas pilotprojektu, kurā vairāk nekā 1200 pacientiem veica mikrosatelītu nestabilitātes izmeklējumus, palīdzot identificēt iespējamu pārmantotu vēža sindromu risku un precīzāk izvēlēties piemērotāko ārstēšanu Šie izmeklējumi palīdzēja identificēt iespējamu pārmantotu vēža sindromu risku. Metastātiska zarnu vēža pacientiem rezultāti varēja pavērt iespēju saņemt imūnterapiju, savukārt daļai pacientu ar agrīnas stadijas slimību tie ļāva izvairīties no nevajadzīgas ķīmijterapijas. Līdzīgā pilotprojektā vairāk nekā trim ceturtdaļām agrīna krūts vēža pacienšu bija iespējams izvairīties no nevajadzīgas papildu terapijas. „Mērķis nav ārstēt vairāk, mērķis ir ārstēt precīzāk,” uzsvēra Alina Hegmane.
Tomēr klīniskās iespējas pašlaik pārsniedz valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu. Atsevišķu vēža veidu gadījumā vadlīnijas paredz plašu genoma testēšanu, taču tās pieejamību ierobežo finansējuma trūkums. RAKUS plāno paplašināt arī šķidrās biopsijas izmantošanu, un jau veikti pirmie testi. Slimnīca iecerējusi attīstīt biobanku un turpināt regulārus molekulāros audzēju konsīlijus.
“Latvijā jau šobrīd ir pieejamas augsta līmeņa molekulārās diagnostikas tehnoloģijas un speciālistu kompetence, lai precīzijas medicīnas risinājumus arvien plašāk izmantotu pacientu ārstēšanā. Būtiski ir efektīvi izmantot esošo infrastruktūru, stiprināt slimnīcu un universitāšu sadarbību un nodrošināt, lai diagnostikas iespējas pārtaptu konkrētos ieguvumos pacientiem,” uzsver Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Vadims Beļuns.
Precīzijas medicīna sākas ar profilaksi
Precīzijas medicīnas ieguvumi neaprobežojas ar ārstēšanu. RSU vadošais pētnieks Arvīds Irmejs forumā prezentēja pārmantotā krūts un olnīcu vēža ģenētiskā populācijas skrīninga iniciatīvu, kuras mērķis ir laikus identificēt cilvēkus ar paaugstinātu iedzimtu vēža risku. RSU pētījumā, pārbaudot 539 veselas sievietes, astoņām tika atklāts augsts pārmantota krūts un olnīcu vēža risks. Septiņas no viņām jau ir iekļautas ikgadējā izmeklēšanas programmā. Arvīds Irmejs rosināja pakāpeniski ieviest organizētu skrīningu visām sievietēm no 25 gadu vecuma. Viņš norādīja, ka vienreizējs ģenētiskais tests maksā aptuveni 300 eiro, savukārt vēlīni atklāta vēža ārstēšana var izmaksāt daudzkārt vairāk.
Pacientu organizāciju pārstāvis Jānis Kunce no Alianses vīriešu veselībai iepazīstināja ar radioligandu terapiju, kas tiek izmantota vairāku vēža veidu, tostarp prostatas vēža, ārstēšanā. Šī pieeja ļauj nogādāt radioaktīvu vielu līdz mērķa šūnām, lai iedarbotos uz audzēju un pēc iespējas saudzētu apkārtējos audus.
Vienotās veselības dati un mākslīgais intelekts – jaunas iespējas pētniecībai
Precīzijas medicīnas attīstībā arvien lielāka nozīme ir ne tikai pacientu ģenētiskajiem un klīniskajiem datiem, bet arī informācijai par vidi un dzīvnieku veselību. NIRI vadošā pētniece Ilze Elbere iepazīstināja ar jauno projektu „IntegroHealth”, kas apstiprināts Eiropas programmas „Teaming for Excellence” ietvaros. Tā mērķis ir izveidot Vienotās veselības integrācijas centru OHITS – pirmo šāda veida centru Baltijā un Austrumeiropā.
Vienotās veselības jeb One Health pieeja apvieno cilvēku, dzīvnieku un vides veselības aspektus. Projektu īstenos NIRI kopā ar RTU un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR. Asociētie partneri ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Slimību profilakses un kontroles centrs. Starptautisko pieredzi un zināšanas nodrošinās Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorija (EMBL) un Dandī Universitāte.
Projekta centrā būs mākslīgajā intelektā balstīts Latvijas vienotās veselības ekosistēmas digitālais dvīnis. Tas savienos vides datus, piemēram, notekūdeņu monitoringa rezultātus, ar biobanku, pacientu un iedzīvotāju veselības datiem, laboratoriju informāciju un digitālajiem modeļiem. Šāda pieeja palīdzēs reālajā laikā modelēt riskus un atbalstīs agrīnās brīdināšanas sistēmas, piemēram, par patogēnu uzliesmojumiem.
Ilze Elbere uzsvēra, ka mākslīgais intelekts būs atbalsta instruments, savukārt galīgos lēmumus arī turpmāk pieņems cilvēki – ārsti, zinātnieki un politikas veidotāji. Projektā paredzēts izveidot vismaz četrus infrastruktūras elementus un vismaz četras jaunas zinātniskās grupas, kā arī veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos un sadarbību ar industriju.
Biobankas un droši veselības dati – pamats jaunām ārstēšanas iespējām
Lai precīzijas medicīnas iespējas sasniegtu vairāk pacientu, nepieciešama pieejama un kvalitatīva pētniecības infrastruktūra, kā arī droša medicīnisko un ģenētisko datu izmantošana. Saskaņā ar jauno Biobanku likumu, NIRI ir kļuvis par Latvijas Nacionālās populācijas biobankas turētāju. Institūts ir izstrādājis nacionālā biobanku tīkla stratēģijas projektu un pabeidzis valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēmas izveidi.
PMNET Forum 2026 ietvaros NIRI, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, RAKUS un BKUS parakstīja nodomu protokolu par sadarbību pētniecības infrastruktūras attīstībā. Partneri vienojās veicināt infrastruktūras kopīgu izmantošanu un veidot drošu vidi, kurā pētniecības vajadzībām iespējams savietot medicīniskos un genoma datus. Sadarbības mērķis ir stiprināt nacionālo biobanku tīklu, attīstīt kopīgus pētniecības projektus un sekmēt jaunu diagnostikas un ārstēšanas metožu ātrāku ieviešanu klīniskajā praksē.
Biobanku attīstībai forumā bija veltītas vairākas sesijas. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone uzsvēra, ka nozīmīgs darbs paveikts arī tiesiskā regulējuma sakārtošanā. „Darbs pie biobanku nozares un medicīnisko datu sakārtošanas sākās kā drosmīga iniciatīva, bet šodien Biobanku likums ir pieņemts un pakāpeniski tiek ieviests. Tomēr tas nav tikai likums – tā ir sadarbība un uzticēšanās. Precīzijas medicīna ir ne tikai mūsu veselības aprūpes stūrakmens, bet arī nozīmīgs Latvijas ekonomikas dzinējspēks ar milzīgu eksporta potenciālu,” sacīja ministre.
Veselības inovācijas: uzņēmumu risinājumi un izaugsmes iespējas
Precīzijas medicīnas attīstībai nepieciešama cieša sadarbība starp zinātniekiem, ārstniecības iestādēm, uzņēmumiem, investoriem, pacientu organizācijām un politikas veidotājiem. Foruma EXPO zonā bija apskatāmi ar precīzijas medicīnu saistītu Latvijas un ārzemju uzņēmumu risinājumi biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un laboratoriju aprīkojuma jomā.
PMNET Forum veicina ne tikai zināšanu apmaiņu, bet arī jaunu sadarbības projektu veidošanos, palīdzot zinātniskajiem atklājumiem nonākt līdz praktiskiem risinājumiem un tirgum. Būtiska loma šajā procesā ir finansējuma pieejamībai, uzņēmējdarbības kompetencēm un starptautisku partnerību attīstībai.
“Latvijas zinātnieku un ārstu kompetence, modernas laboratorijas un pētniecības infrastruktūra ir priekšrocības, uz kurām varam balstīt medicīnas tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmi. Ciešāka slimnīcu, zinātnisko institūciju un uzņēmēju sadarbība paver iespējas tepat Latvijā izstrādāt un pārbaudīt jaunus produktus. Spēcīgas komandas un šādas sadarbības iespējas ir svarīgas arī investoru piesaistei. Mūsu ambīcija ir Latvijā radīti un ražoti produkti, kurus izmanto slimnīcās un laboratorijās visā pasaulē. Tā ieguldījumi zinātnē un veselības aprūpē dod arī plašāku ekonomisko ieguvumu – jaunus uzņēmumus, kvalificētas darbavietas un eksporta ienākumus,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.
PMNET Forum apliecina, ka veselības inovāciju attīstībai nepieciešama cieša sadarbība starp zinātni, veselības aprūpi un uzņēmējdarbību. EXPO zona, tīklošanās iespējas un diskusijas par finansējumu veido platformu, kurā iespējams satikt partnerus, apmainīties ar idejām un rast iespējas jaunu projektu attīstībai. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai Latvijas zinātnes un uzņēmumu radītie risinājumi kļūtu par praktiski izmantojamām inovācijām un veicinātu gan pacientu ieguvumus, gan Latvijas biomedicīnas nozares konkurētspēju.
Precīzijas medicīnas koalīcija: No paveiktā līdz nākamajiem soļiem precīzijas medicīnā
Foruma pirmās dienas pēcpusdienā notika trešā Precīzijas medicīnas koalīcijas sanāksme. Tā sakrita ar laiku, kad zināmi 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti un sākas jaunas valdības veidošana. Precīzijas medicīnas koalīcijas sanāksmē nozares pārstāvji, ārstniecības iestādes, pētnieki, pacientu organizācijas un valsts institūcijas pārrunāja precīzijas medicīnas attīstību Latvijā, līdzšinējos sasniegumus un galvenās prioritātes turpmākajam darbam.
Sanāksmi atklāja PMNET izpilddirektors Roberts Melbārdis un Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, kura informēja par valsts apstiprināto onkoloģijas plānu 2025.–2027. gadam, jauniem molekulārās diagnostikas pakalpojumiem un darbu pie vienotas patoloģijas diagnostikas. Diskusijā piedalījās RAKUS, BKUS, RSU, NIRI, Latvijas Digitālās veselības centrs un LIAA. Pacientus pārstāvēja organizācijas „Onkoalianse”, Alianse vīriešu veselībai un Latvijas Reto slimību alianse. Tāpat piedalījās Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Cilvēka ģenētikas asociācija un Latvijas Laboratoriskās medicīnas biedrība. Industriju pārstāvēja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija un Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā veselības darba grupa.
Sanāksmes laikā tika prezentētas vairākas nozīmīgas iniciatīvas, tostarp molekulārās diagnostikas attīstība onkoloģijā, BRCA1/BRCA2 gēnu variantu populācijas skrīninga pilotprojekta rezultāti, jaunas un ātrākas diagnostikas metodes bērnu centrālās nervu sistēmas audzējiem, kā arī radioligandu terapijas potenciāls. Dalībnieki iepazinās arī ar projektu IntegroHealth, kura mērķis ir izveidot integrētas vienotās veselības ekosistēmas izcilības centru un mākslīgajā intelektā balstītu digitālo dvīni, apvienojot cilvēku veselības, vides un dzīvnieku veselības datus.
Diskusijās īpaši tika uzsvērts, ka, neraugoties uz Latvijā pieejamajām tehnoloģijām, speciālistu kompetenci un pētniecības potenciālu, precīzijas medicīnas plašāku ieviešanu kavē nepietiekams valsts finansējums, ierobežota inovatīvu ārstēšanas metožu pieejamība, kvalificētu speciālistu trūkums un sadrumstalota veselības datu aprite. Dalībnieki uzsvēra nepieciešamību uzlabot datu standartizāciju un savietojamību, veicināt biobanku un pētniecības infrastruktūras sadarbību, kā arī nodrošināt pacientiem piekļuvi klīniski nozīmīgai informācijai, kas iegūta pētījumos.
Būtiska uzmanība tika pievērsta arī nepieciešamībai ciešāk sadarboties veselības aprūpes, zinātnes, ekonomikas un inovāciju attīstības jomās, aktīvāk iesaistot pacientu organizācijas. Dalībnieki aicināja precīzijas medicīnas attīstību vērtēt ne tikai kā ieguldījumu veselības aprūpē, bet arī kā ilgtermiņa ieguvumu sabiedrībai un valsts ekonomikai.
Sanāksmes noslēgumā tika uzsvērta nepieciešamība vienoties par kopīgām, konkrētām prioritātēm un izstrādāt rīcības plānu, kas palīdzētu koordinēt iesaistīto pušu darbu un veicinātu precīzijas medicīnas pieejamību pacientiem Latvijā. Kā viens no turpmākajiem soļiem tika minēta kopīga priekšlikumu sagatavošana jaunajai valdībai, izceļot divas līdz trīs prioritātes ar lielāko potenciālo ieguvumu pacientiem.
Plašs zinātnes un veselības inovāciju tematu loks
Divu dienu laikā foruma zinātniskās sesijas aptvēra plašu tematu loku – no kardioģenētikas un mākslīgā intelekta izmantošanas iedzimtu sirds slimību gaitas prognozēšanā līdz antimikrobiālajai rezistencei, cilmes šūnu un genoma rediģēšanas terapijām un mikrobioma lomai cilvēka veselībā. Atsevišķa sesija bija veltīta jaunajiem pētniekiem no Baltijas valstīm. Biotehnoloģiju uzņēmumu vadītāji dalījās pieredzē par ceļu no zinātniskā atklājuma līdz tirgū pieejamam produktam. Eksperti diskutēja arī par veselības datu izmantošanu, augstas veiktspējas skaitļošanu, mākslīgā intelekta infrastruktūru un finansējuma iespējām veselības inovāciju attīstībai.
Starptautiskā finansējuma iespējas un to nozīme Latvijas veselības nozares attīstībā bija viena no būtiskajām diskusiju tēmām. Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs vērsa uzmanību uz būtiskajām atšķirībām veselības aprūpes pieejamībāEiropas Savienības valstīs. „Dažu slimību gadījumā tas, vai tu dzīvo vienā vai otrā pusē ES iekšējai robežai – tikai 50 kilometru attālumā –, var noteikt, cik ilgi tu dzīvosi, kā tevi ārstēs un kādas zāles tev būs pieejamas. Eiropas naudai jāfinansē ne tikai nākamais tehnoloģiskais izrāviens, bet arī spēja to izmantot visur Eiropā,” sacīja Ivars Ijabs. Viņš apliecināja, ka iestāsies par precīzijas medicīnas prioritātēm sarunās par ES 2028.–2034. gada budžetu un uzturēs aktīvu pārstāvniecību šajos jautājumos.
PMNET Forum 2026 apliecināja, ka precīzijas medicīnas attīstībai nepieciešams vienots skatījums – no zinātniskā atklājuma un drošas datu infrastruktūras līdz klīniskajam pielietojumam, pacientu ieguvumiem un konkurētspējīgiem veselības inovāciju produktiem. Sadarbība starp zinātni, veselības aprūpi, industriju un valsts institūcijām ir būtisks priekšnoteikums, lai šīs iespējas kļūtu pieejamas arvien plašākam pacientu lokam.
Visu PMNET Forum sesiju ieraksti bez maksas pieejami foruma YouTube kanālā.
Nākamais PMNET forums norisināsies 2027. gada 7. un 8. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā.
Par PMNET Forum: PMNET Forum ir starptautisks precīzijas medicīnas forums, kas veicina zināšanu apmaiņu, sadarbību un nozares attīstību.
Pasākums tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu.
Avots: LETA
