Pacientu uzticēšanās medicīnai jāveido ar ieklausīšanos, saprotamu saziņu un ilgstošām attiecībām, savukārt mākslīgā intelekta (MI) sniegtā veselības informācija jāvērtē kritiski, piektdien konferencē “Skaļrunis” pauda žurnāla “Medicus Bonus” redaktore Aija Kažoka.
Kažoka uzsvēra, ka veselības žurnālistikai un komunikācijai jāpalīdz cilvēkiem orientēties informācijā un atpazīt dezinformāciju. Tomēr informācijas pārslodzi nevar atrisināt tikai sniedzot vairāk faktu vai mēģinot pierādīt pacienta uzskatu nepareizību.
Kažoka atsaucās uz 2026. gada “Edelman Trust Barometer” ziņojumu par uzticēšanos un veselību, kurā aptaujāti gandrīz 13 000 cilvēku 13 valstīs, analizējot uzskatu, pieredzes un informācijas avotu ietekmi uz veselības lēmumiem.
Aptuveni 70% piekrita vismaz vienam no sešiem pētījumā aplūkotajiem apgalvojumiem. Respondentus sadalīja grupās pēc pieņemto apgalvojumu skaita – neviens, viens vai divi, vismaz trīs. Kā uzskatu veidošanās avotu 43% minēja pašu pārdomas un pieredzi, 35% – informācijas platformas, savukārt 33% minēja sertificētus ekspertus.
Ārstu ietekmi uz veselības lēmumiem atzina 80% gan grupā, kura nepieņēma nevienu apgalvojumu, gan grupā, kura pieņēma vismaz trīs. Taču MI platformu ietekmi šajās grupās minēja attiecīgi 13% un 46%, bet draugu un ģimenes ietekmi – 51% un 71%.
Grupā ar vismaz trim pieņemtajiem apgalvojumiem 52% pēdējā gada laikā sekojuši tuvinieka, nevis ārsta ieteikumam, salīdzinot ar 15% grupā bez pieņemtajiem apgalvojumiem.
Ārsti joprojām dominē diagnozes un ilgtermiņa ārstēšanas jautājumos, bet uztura, labsajūtas un ilgmūžības jomā lielāka ietekme ir nesertificētiem avotiem, norādīja Kažoka.
Biežāka saskarsme ar veselības aprūpi pati par sevi šādus uzskatus nenovēršot. Vismaz trīs apgalvojumus pieņēma 21% respondentu ar mazu vai nekādu saskarsmi ar sistēmu, 39% – ar biežu saskarsmi, bet 35% – ar pastāvīgu saskarsmi.
Saskaņā ar Kažokas minēto aptauju 58% respondentu saziņā ar ārstu svarīga ir ieklausīšanās un situācijas izpratne, 57% – šaubu risināšana bez nosodījuma, savukārt 55% svarīga ir bažu atzīšana. Būtiska ir arī atbilstoša klīniskā pieredze, vērtību cienīšana un dzīvesveida un resursu ievērošana.
Pieaugot pieņemto apgalvojumu skaitam, svarīgāka kļuvusi speciālista gatavība atzīt, ka viņam nav visu atbilžu, un nemēģināt pierādīt pacienta viedokļa nepareizību. Grupā ar vismaz trim apgalvojumiem starp trūkstošo minēta empātija, personīga pieredze ar līdzīgu problēmu, izpratne par demogrāfisko grupu, vienkārša valoda un pieejamība.
Pievēršoties MI, Kažoka norādīja, ka krīzēs cilvēki meklē brīnumlīdzekļus. Atsaucoties uz medicīnisko žurnālu “BMJ”, viņa ilustrēja MI piedēvētās cerības izārstēt vēzi, pagarināt dzīvi un ietaupīt resursus, vienlaikus aktualizējot izmaksu un kontroles jautājumus.
Uzticēšanās aptaujā gandrīz puse uzskatījusi, ka nespeciālists ar MI vismaz vienu veselības uzdevumu var paveikt tikpat labi vai labāk nekā ārsts. Starp 18 līdz 34 gadus veciem respondentiem tā domājuši 59%, bet tikai 16% kopumā uzskatījuši, ka ar MI palīdzību nespeciālists varētu diagnosticēt tikpat labi kā ārsts.
Kažoka skaidroja, ka MI aptver cilvēka intelektu šķietami atdarinošus risinājumus, nošķirot atsevišķiem uzdevumiem paredzētu MI no vispārīga MI koncepcijas.
Viņas vērtējumā erudīcijas iespaids vien nenozīmē cilvēkam raksturīgu domāšanu vai atbildību. Uzticamības iespaids var veicināt spēju pārvērtēšanu, tāpēc saturs jāpārbauda. Viņa izcēla arī izdabāšanas dilemmu jeb atbilžu pielāgošanu tam, ko lietotājs vēlas dzirdēt.
Kažoka aicināja vērtēt MI nozares pamatus, lietderību, izmaksas, ieguvumu un risku sadalījumu un lēmumu nodošanu automatizētām sistēmām. Kā vienu izvērtēšanas pieeju viņa minēja tehnoētisko auditu.
Atbilžu kvalitātei, pēc viņas paustā, vajadzīgi apjomīgi, mērķim atbilstoši dati, specializēti rīki, skaitļošanas resursi, ekspertu iesaiste un lietotāju prasmes. Viņa minēja arī satura izmantošanas tiesību jautājumus un risku, ka datos līdzās medicīniskiem tekstiem ir vakcīnu noliedzēju ieraksti.
Kažokas ieskatā, MI čatbota risinājumos esot manāma iestrādāta sieviešu dehumanizējoša valoda un rasisms.
Viņas pieminētajā “Digital Medicine” pētījumā 16 ārsti vērtējuši četru modeļu atbildes uz 222 jautājumiem. Problemātiskas bijušas 21,6%-43,2%, savukārt potenciāli bīstamas – 5%-13,5% atbilžu.
Kažoka vērsa uzmanību, ka lietotāji ne vienmēr zina, kura MI sniegtā informācija ir būtiska.
Tāpat viņa kritizēja arī antropomorfizējošu valodas izmantojumu par MI medijos. Viņas ieskatā apzīmējumi “domāšana”, “melošana” vai “krāpšana” varot radīt priekšstatu par cilvēka īpašībām un nodomu, lai gan runa esot par tehnoloģijām. Viņa saskatīja līdzības ar epidēmijās izmantotajām kara metaforām un aicināja sistēmas raksturot pēc funkcijām – atbildi saukt par izvadi, bet tērzēšanas robotu par sarunu simulatoru.
Kritiskākai vērtēšanai viņa piedāvāja izmantot konceptuālu ietvaru, kurā būtiska ir jēdzienu skaidrība, kritiskā domāšana, cieņa pret ekspertīzi, dekolonialitāte un “lēnā zinātne”. Viņa norādīja, ka uzticības vairošanu “oficiālajai medicīnai” var veicināt ar demokrātijas praktizēšanu.
Kā vēstīts, konferenci “Skaļrunis” rīko ģenētiski pārmantotu slimību pacientu biedrība “Saknes” un Latvijas Reto slimību alianse, pievēršoties komunikācijai, pacientu interešu aizstāvībai, budžetam un politiskajai atbildībai reto slimību aprūpē.
Avots: LETA
