Ģimenes ārstiem tiks rīkoti semināri par primārās veselības aprūpes noturību krīzes situācijās, kā arī plānots turpināt darbu pie kritisko ģimenes ārstu tīkla izveides, tiekoties vienojušies Veselības ministrijas (VM) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) pārstāvji.
Kā aģentūru LETA pēc tikšanās informēja VM preses sekretāre Barbara Ālīte, šodien VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene tikās ar LLĢĀA prezidentu Aini Dzalbu, lai pārrunātu veselības aprūpes sistēmas noturību un primārās veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību dažādos apdraudējuma scenārijos.
Puses vienojās nostiprināt savstarpējos komunikācijas kanālus, ar Pasaules Veselības organizācijas atbalstu organizēt ģimenes ārstiem seminārus par primārās veselības aprūpes noturību, izstrādāt un plānot nodrošinājumu dažādām situācijām, kā arī turpināt iesākto darbu pie kritisko ģimenes ārstu tīkla izveides.
Īpaša uzmanība sarunā pievērsta ģimenes ārstu prakšu darbībai gadījumos, kad tiek traucēta elektroapgāde, sakari vai digitālo sistēmu darbība.
Dzalbs uzsvēra, ka ārstiem jābūt gataviem turpināt pacientu aprūpi arī situācijās, kad vairākas dienas nav elektrības vai interneta. Arī šādos apstākļos jāspēj piekļūt pacientu datiem, izrakstīt receptes un nodrošināt medikamentu apriti un drošu uzglabāšanu. Lai prakses sarežģītos apstākļos varētu turpināt darbu, nepieciešami skaidri darbības principi un resursi, norādīja asociācijas prezidents.
Vaļuliene tikšanās laikā iepazīstināja ar VM izstrādātajām un ministrijas tīmekļvietnē pieejamajām vadlīnijām veselības aprūpes organizēšanai valsts apdraudējuma un krīzes situācijās.
Viņa uzsvēra, ka veselības aprūpes sistēmas gatavība krīzēm stiprināma sadarbībā ar pašvaldībām, Labklājības ministriju, Aizsardzības ministriju un citām iesaistītajām pusēm. VM uzdevums ir nodrošināt pamatprincipus un praktiskus rīkus, kas ārstniecības personām palīdzētu pieņemt lēmumus dažādās situācijās.
Ministrija norāda, ka šādas tikšanās notiek arī ar citiem nozares pārstāvjiem. VM turpinās sadarbību ar nozares organizācijām, ārstniecības iestādēm, pašvaldībām un citiem partneriem, lai veidotu vienotu pieeju veselības aprūpes organizēšanai krīzes situācijās.
Kā liecina VM izstrādātās vadlīnijas “Ikdienas (miera laika) darbs līdz izņēmuma stāvoklim”, līdz izņēmuma stāvokļa oficiālai izsludināšanai veselības aprūpes nozare turpina darbu ierastajā kārtībā, ja vien Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK) nav noteikusi īpašus nosacījumus.
Vadlīnijās ārstniecības personas aicinātas jau ikdienā pārrunāt ar pacientiem gatavošanos ārkārtas vai krīzes situācijām un mājas aptieciņas saturu. Īpaša uzmanība pievēršama hronisku slimību pacientu regulāri lietojamo medikamentu pietiekamībai un to savietojamībai ar zālēm, kuras ieteicams iekļaut 72 stundu krājumos.
Krīžu un kara gadījumā, ja vienlaicīgi ir daudz cietušo, neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoms var tikt ierobežots. Ja vairs nav iespējams nodrošināt miera laika ārstēšanas standartus un kārtību, var piemērot kara laika ārstēšanas principus, prioritāti piešķirot dzīvības funkciju saglabāšanai un dzīvībai bīstama stāvokļa stabilizēšanai, bet pilnīgas ārstēšanas turpināšanu atliekot uz vēlāku laiku.
Ārpus riska zonas neatliekamās palīdzības sniegšanā nepieciešamības gadījumā var iesaistīt arī primārās veselības aprūpes ārstus, ārsta palīgus un medicīnas māsas. Ģimenes ārstu prakses turpina sniegt primārās veselības aprūpes pakalpojumus, kamēr tas iespējams prakses telpās.
Ja tiek pieņemts lēmums par konkrētas teritorijas iedzīvotāju evakuāciju, tas attiecas arī uz ģimenes ārstu praksēm. Prakses evakuācijas organizēšana ir tās turētāja atbildība, savukārt evakuācijas vietu ģimenes ārsts izvēlas pats. Obligātas vai vēlamas evakuācijas vietas netiek noteiktas, un vienas prakses darbinieki var evakuēties uz dažādām vietām.
Pēc evakuācijas ārstniecības personas tiks aicinātas iesaistīties veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, reģistrējoties attiecīgās pašvaldības civilās aizsardzības komisijā, lai Nacionālais veselības dienests (NVD) varētu tās novirzīt darbam veselības centros, evakuācijas punktos vai slimnīcās.
Ārpus evakuācijas zonas ģimenes ārstu prakses turpinātu sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus VOMK noteiktajā kārtībā un apjomā. Ilgstošu elektrības, siltuma, sakaru vai ūdens piegādes traucējumu gadījumā ārsti var tikt aicināti turpināt darbu slimnīcās, veselības centros vai evakuācijas punktos, kur pamatpakalpojumi tiks prioritāri nodrošināti, minēts vadlīnijās.
Savukārt medikamentu piegādes primāri paredzēts organizēt uz valsts noteikto kritisko aptieku tīklu. Ja piegādes tam kļūtu neiespējamas, medikamentu izsniegšanu iedzīvotājiem nodrošinātu sadarbībā ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja noteikumus par kritisko zāļu pieejamību valsts vai sabiedrības apdraudējuma gadījumā. Tika apstiprināti noteikumi par kritisko zāļu rezervju veidošanu, uzturēšanu un izmantošanu, paredzot lieltirgotavām pienākumu pēc attiecīga lēmuma saņemšanas rezerves nogādāt norādītajās vietās ne vēlāk kā 24 stundu laikā.
Regulējuma mērķis ir nodrošināt savlaicīgu un nepārtrauktu kritisko zāļu pieejamību situācijās, kad valsts apdraudējuma, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā ir traucēta zāļu apgāde.
Rezervju izveidi un uzturēšanu organizēs NVD, slēdzot līgumus ar zāļu lieltirgotavām. Tās būs atbildīgas par rezervju uzskaiti, glabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu, ievērojot zāļu derīguma termiņus un nodrošinot līgumā noteiktā apjoma fizisku pieejamību.
Kritisko zāļu saraksts un nepieciešamais rezervju apjoms noteikts noteikumu pielikumā, kas ir ierobežotas pieejamības informācija. Kā aģentūru LETA informēja VM, kritisko zāļu sarakstā iekļautas zāles 20 slimību grupām, tostarp pretsāpju un pretalerģijas līdzekļi, zāles diabēta un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, kā arī onkoloģijas medikamenti.
Avots: LETA
